Satura rādītājs:
Kārlis ir ilggadējs ārštata darbinieks, kurš aizraujas ar mūziku, mākslu un rakstīšanu.
Aeronexus savā albumā The New Vessel ir radījis vērienīga ceļojuma uzvedumu pa zvaigznēm, kas turpina stāstu, kas aizsākts Forever Drifting. Šis ir albums, kurā sintezatori dzirkstī kā zvaigžņu gaisma, dziļi basi rada vīziju par nebeidzamo kosmosa nakti. Sarežģītās melodijas un harmonijas līnijas savijas, lai klausītājam radītu spēcīgus attēlus.
Aeronexus pārskats par jauno kuģi
Tas, kā Aeronexus ir izmantojis sintezatorus un citas skaņas programmā The New Vessel, izraisīja manu dzirdes interesi. Viņam ir izdevies radīt faktūras un sajūtas, kas iedzen mājās sajūtu kā meklējumos, kas šķērso telpu. Ir dziļi basa dārdoņas, kas liecina par plašu, samtainu melnumu un augsti dziedošu sintezatoru, kas izraisa miglājus un zvaigznājus. Tas viss rada spēcīgu tēlu cilvēka prātā.
The New Vessel galvenajās sintezatora daļās tiek izmantotas trubiņas, metāla zvana/zvana skaņas un pat Theremin, kā arī tipiskāki sintezatora toņi. Visas šīs instrumentu skaņas rada efektus, kas atbilst to atskaņotajām melodijām, un, manuprāt, piešķir svaigumu to celiņu skanējumam, kuros tie tiek izmantoti.
Šajā albumā skan interesantas melodijas un harmonijas. Dažas no melodijām ir smalkas, citas ir triumfējoša spēka pilnas un ir arī nelielas taustiņu melanholijas brīži. Harmoniskā mijiedarbība starp visām dažādajām sintezatoru līnijām arī izceļas ar unikālu kontrastu radīšanu. Tam visam man jāpievieno uzslavas par Contre-Attaque sarežģīto, sasmalcināšanas un dzīšanas ģitāras darbu pie “Universal Equilibrium”, kas piešķir šai dziesmai tik daudz enerģijas un spēka.
Vēl viens The New Vessel aspekts, kas man šķiet patīkams, ir ierakstu slāņainība. Albumā ir daudz unikālu skaņu un mijiedarbības starp skaņas slāņiem. Šķiet, jo vairāk reižu klausījos, jo vairāk izkāpu no mūzikas. Viltība ir tāda, ka tas nav pārāk aizņemts. Aeronexus ir izdevies radīt sarežģītu mūziku, kas šajā albumā nav dubļaina vai pārspīlēta.
Manas iecienītākās dziesmas
“Into the Depths” sākas ar spilgti mirdzošiem sintezatora akordiem, kas izplūst celiņā, izstiepjot to cauri. Viņi jūtas godbijīgi, kad iepeld pannu sintezators, smalkas notis slīd starp dziļām tējkannām, kad iedarbojas cietās, retro bungas. Man šķita, ka šī skaņdarba smalkā, drebinošā melodija ir dzirdama. Aiz melodijas slēpjas dziļumi, kas vadošajam sintezatoram rada sajūtu, ka tajā samtainajā tumsā spīd kaut kas spilgts. Klausoties, tas man radīja spēcīgu kosmosa ceļojuma sajūtu.
No Spinditijas
Zvani atbalsojas atbalsojošos viļņos, metāliski tukšumā ap tiem, atveroties “Aizmirstajām pasaules”. Dziesmai attīstoties, izplūst tumši viļņi kopā ar citu caurulei līdzīgu sintezatoru, kas atskaņo griežamu melodiju, kas aizķēra manu ausi. Galu galā svina sintezators pāriet uz klejojošas, senatnīgas skaņas melodiju, kas lieliski piestāv pīpes tonim. Bija dziļa brīnuma sajūta, kas caurstrāvoja šo trasi. Tas iezīmēja spilgtu priekšstatu par šīm aizmirstajām pasaulēm, kas nonāk redzeslokā.
“Jaunais kuģis” radīja sajūtu, ka kosmosa kuģis izplūst no tumsas un majestātiskā dreifē. Svinam sintezatoram ir pilnīgs un bagātīgs tonis, jo tas maigi savij notis kopā ar dziļi atbalsojošu basu. Arps ceļas un krīt, lēnām peldot uz leju pa trasi, plīvojot cauri citām skaņām, kas aizplūst garām. Bija gandarījums dzirdēt skaņas slāņus, kad tie veidoja blīvu muzikālo faktūru gobelēnu un radīja pilnīgu, dziļu rezultātu.
Contre-Attaque paceļ “Universal Equilibrium” citā līmenī ar savu šūpojošo, sarežģīto darbu. Ģitāra saplīst un lec pa celiņu, virza uz priekšu braukšanas ritmu. Man arī patika Aeronexus izmantotā Theremin skaņa, lai pievienotu mūzikai spokainu elementu kopā ar svārstīgo sintezatoru svārstību un dejojošu, strauju klavesīna sekciju. Arī maniakālais klavesīns labi kontrastēja ar plūstošo skaņu ainavu zem tā. Manu uzmanību noturēja tumšāku un gaišāku elementu līdzsvars mūzikā.
“Planet Eater (feat. MASKED)” pauž plašu kosmosa melnumu dziļā basa dārdoņā, kas ir skaņdarba pamatā. Atklāšanā man patika lēnās, tumši mirdzošās arpas, kas ieplūda mūzikā. Dziesmam attīstoties, celiņā rūc stingras un sagrieztas sintezatori, kas izklausās agresīvi. Mūzika uzbur attēlus no milzīgas telpiskas anomālijas, kas pārvietojas, lai aprītu veselu planētu.
Silti uzbriest sintezatori un maigi griežas arps sākas “Pēdējie izdzīvojušie”. Mūzikā turpina plūst vieglums un vieglums, bet arī kaut kas skumjš mūzikas dreifē un slīdēšanā. Džeimsam Nikolasam Kusakam ir īstais pieskāriens šai dziesmai.
Spriedums
The New Vessel ir skaidra evolūcija no Aeronexus pirmā albuma. Viņa iestudējums ir noslīpētāks, viņa muzikālā inteliģence ir augusi, un viņam ir patiesa izjūta par to, kā skaņas mijiedarbojas, radot bagātīgi teksturētus attēlus. Man patika, kā viņš spēja uzburt meklējumus dziļā kosmosā, izmantojot melodiju, harmoniju un interesantas instrumentu skaņas izvēles. Vienmēr ir patīkami dzirdēt, kā mākslinieks aug un attīsta savu skanējumu jaunos un unikālos virzienos.
