Synth albuma apskats: The Institute 91 "Percipience"

Kārlis ir ilggadējs ārštata darbinieks, kurš aizraujas ar mūziku, mākslu un rakstīšanu.

Sākotnējie iespaidi

Institūta 91 albums Percipience ir pilns ar gaismas un ēnas kontrastiem. Ir dziesmas, kas pilnībā nopludina dziļumus, un citas, caur kurām pārvietojas jutekliskie, emocionālie saksofona celmi. Ir brīži ar dzirkstošu sintezatoru, kā arī smagu basu, kas, šķiet, paceļas no bezdibeņa. Reizēm radītās sajūtas ir nervu spriedzes pilnas, citreiz ir melodiski mirkļi, kas jūtas pacilājoši. Albums kopumā atklājas un aizved klausītājus ceļojumā pa daudzām unikālām mūzikas ainavām.

Viena no Percipience galvenajām līnijām ir pilnas saksofona skaņas izmantošana, kas ieplūst mūzikā. Saksfonam ir tik sirsnīga, emocionāla un izteiksmīga sajūta, un tas palīdz pievienot vairāk rakstura celiņiem, kuros tas tiek izmantots. Tas plūst cauri mūzikai un padziļina to, vienlaikus pievienojot retro uzliesmojumu, kas tieši iekļaujas šī albuma skaņās.

Dziesmās, kurās ir tumšāka sajūta, albumā ir divi elementi, kas man īpaši izceļas. Pirmais ir basa absolūtais svars un dziļums. Tā dārd un rūc zemu, jūtoties draudīgi un ēnaini. Otrais ir augsto, minora taustiņu sintezatoru līniju un arpedžo izmantošana, kas mūzikai piešķir saspringtu un nervozu sajūtu. Tandēmā šīs skaņas rada sajūtu, ka aiz katra stūra slēpjas kaut kas bīstams.

Visas melodijas, ko The Institute 91’ ir radījis Percipience, ir interesantas un izpilda savas lomas celiņos. Dažas no tām ir pozitīvākas un enerģiskākas, savukārt citas papildina tumsas un bīstamības sajūtu, jo tās mazā veidā caurvij mūziku. Kopumā tie piešķir albumam līdzsvaru, kā arī izteiksmi.

Ir vispārēja sajūta par albumu, kurā skaņas tiek izmantotas, lai radītu izteikti atmosfērisku mūziku. Man šķita, ka uztverē manā prātā tiek atklāti attēli. Katra dziesma bija kā vinjete, kas kopā radīja vienotu galarezultātu, neskatoties uz toni un emociju dažādību no celiņa uz celiņu.

Mani iecienītākie ieraksti ir analizēti

Blīvā minora taustiņu melodija ir tas, kas manu uzmanību piesaistīja “Kapakmens”. Tam ir ēnas skumjas, jo tas tiek slaucīts kopā ar vēja skaņām, kas pūš aiz tā. Smagie bungu sirdspuksti un satraucoši skanošie arpedžos kontrastē ar garām maigāka sintezatora skaņas plūsmām fonā. Šis ir viens no tiem celiņiem, kas sevī ietver ļoti dažādas emocijas un sajūtas.

Saksfons dziesmā “Go for Broke” ir celiņa noteicošais elements. Tas ir tik pilns ar spilgtu enerģiju, kad tas dzied cauri celiņam. Tas ir tik kaislīgs un kopā ar plandošu, lecošu sintezatoru solo paceļ celiņu uz augšu. Man arī patika braukšana un sitiena atsitiens trasē. Kopumā šai mūzikai ir lielisks retro skanējums. Tas tiešām trasē radīja sajūtu, ka dotos pēc pārtraukuma.

No Spinditijas

"Sever" ir spokaina sajūta, kas rodas no fantoma līdzīgiem sintezatoriem, kas peld pāri mūzikai. Trasē ir tumši ēterisks elements, kā arī cietās, vienmērīgās bungas un rūcošs bass, kas tai piešķir draudu sajūtu. To papildina nervozi skanošās arpas, kas nemierīgi kustas zem augošajiem sintezatora viļņiem. Man patika arī tumši triumfējošā melodija, kas galu galā ielauzās celiņā, kā arī emocionālā saksofons.

Manuprāt, “High Steppin” sākumā esošā laupījuma kratīšanas rieva ir diezgan jautra, tāpat kā vadošais sintezators, kas atskaņo āķīgu, jautru un jautru melodiju. Man patika arī tas, ka, trasei attīstoties, tā kļuva tumšāka un raibāka. Atkal mūzika virzījās cauri ļoti daudzveidīgām noskaņām, skaņdarba gaitā. Saksofonam bija sajūtas intensitāte, kas caurstrāvoja visu šajā trasē.

“Revenant” ir viens no tumšākajiem albuma skaņdarbiem. Tai ir saspringta, līkumota melodija, kas ir pilna ar ēnām un draudīgu sajūtu. Vokālais paraugs celiņā piešķir vēl lielāku tumsu. Vīrieša balss ir izmisuma un šausmu pilna. Lielais basa svars celiņā palielina bīstamības sajūtu. Visi muzikālie elementi palielina šausmu sajūtu, jo augsti sintezatora viļņi dreifē pāri smagajam, tumšajam fonam un lēnām paceļas pa to.

“Nepjā” saksofonā valda tāds organisks siltums. Visas skaņas šajā ierakstā ir siltas un cerīgas. Ir maigas sintezatora skaņas, kas peld uz augšu, un ritms pulsē un piešķir mūzikai enerģiju. Es izbaudu vienmērīgo plūsmu, kas kontrastē ar tumšāko, smagāku mūziku, kas parādījās albuma sākumā. Bija arī sintezatora solo, kas šķita strauji, un man patika, kā bīts uzsprāga augstākā enerģijas līmenī, celiņam virzoties uz noslēgumu.

“Mercy” sākas ar dziedošu saksofonu, kas rada cerīgu sajūtu. Svina sintezatoram ir brīva, pacilājoša sajūta. Visi šīs trases elementi rada sajūtu, ka tumsa ir beigusies un varbūt tomēr var rast kādu cerību. Man patika tas, kā svina sintezators strauji pacēlās un uzkāpa, man šķita kā fanfara. Man patika arī neliels līkums dažām notīm celiņā, jo spilgti arps turpina griezties un virpuļot caur mūziku.

Pēdējās domas: kāds ir spriedums?

Institūts 91’ ir izveidojis gaismas un ēnu pilnu albumu ar Percipience. Tas pēta kontrastus starp tumsu un gaismu. Tas miksam pievieno arī interesantas muzikālas faktūras, patīkamu melodisku rakstīšanu un kaislīgo saksofonu. Kā jau teicu iepriekš, es jutu, ka manā galvā risinās stāsts, klausoties albumu, un tas man vienmēr patīk.