Satura rādītājs:
Kārlis ir ilggadējs ārštata darbinieks, kurš aizraujas ar mūziku, mākslu un rakstīšanu.
Tales from a Future Past ir lieliska 80. gadu retro sintētiskās mūzikas daļa, kuru ir ļoti jautri klausīties. Vienmēr ir interesanti dzirdēt noteikta laikmeta mūzikas interpretācijas, ko veidojuši cilvēki, kuri tajā laikā bija un bija saistīti ar mūzikas industriju. Damokles bija dīdžejs no 1979. līdz 1987. gadam, kā arī mūziķis turnejā. Pašlaik viņš savā studijā producē retro sintezatoru mūziku. Rezultātā šis albums vairāk līdzinās 80. gados radītai mūzikai, nevis mūzikai, kas radīta tā, lai tā būtu 80. gados. Tā ir svarīga atšķirība, jo tā ir spēcīga šī albuma skanējuma daļa.
80. gadu analogie sintezatori, kurus mākslinieks izmanto savas mūzikas radīšanai, ir šī albuma pukstošā sirds. Viņi veido pamatu visiem viņa muzikālajiem pētījumiem un nosaka viņa skanējumu. Mani īpaši pārsteidza tas, kā viņa iestudējums atbilst laikmetam, kurā ir mūzikas izcelsme, taču tā skanēja svaigi un atsvaidzinoši.
Vēl viens Tales from a Future Past aspekts ir fakts, ka ieraksti nav trīs minūšu mūzikas pārrāvumi, kuriem pirmajās piecpadsmit sekundēs ir jābūt āķim. Viņi velta savu laiku, lai attīstītu un pārvietotos pa dažādām sadaļām, nevis tiek steidzināti, kas atalgo pacietīgo klausītāju. Reizēm man patīk īsas, saldas popmūzikas melodijas, taču ir patīkami arī iegūt mazliet vairāk attīstības.
Es mīlu cilvēkus, kas raksta lieliskas melodijas, un man jāsaka, ka Damokles šim albumam ir radījis dažas izcilas. Tie ir āķīgi, interesanti un dažos brīžos var būt ļoti skaisti. Elektroniskajā mūzikā melodija ne vienmēr ir modē, taču, manuprāt, tā diezgan daudz pievieno albumam un padara to klausāmāku.
Mūzika ir tiešs emociju kanāls, ja tā darbojas labi. Es atklāju, ka Tales from a Future Past diezgan efektīvi caur mūziku spēja nodot šī albuma emocionālo saturu. Katrs celiņš skaidri iezīmēja un izteica emocijas, ko tas, manuprāt, mēģināja radīt klausītājā.
Galvenā mūzikas industrija neveicina unikālas dziedāšanas balsis, taču es ļoti novērtēju, kā skanēja Damokles balss. Tas ir dziļš un tajā ir skaidrība, taču viņa piegāde ir atšķirīga. Man patīk, kā viņš nemēģina būt kāds cits, kā tikai viņš pats. Tas pats attiecas uz viņa lirisko pieeju, ko es nesajauktu ar neviena cita pieeja.
No Spinditijas
Labāko ierakstu analīze
Tagad man ir pienācis laiks parādīt dziesmas, kas uz mani atstāja visspēcīgāko iespaidu no filmas Tales from a Future Past.
“Tas nāca no kosmosa”
Sākšu ar skaņdarbu, ar kuru man albumā gāja visjautrāk, un, bez šaubām, tam ir jābūt “It Came From Outer Space”. Šī ir satriecoši jautra dziesma par citplanētiešu iebrukumu ar izklaidējošiem vārdiem un lielisku mēli. Šajā dziesmā ir kaut kas sierīgs vislabākajā iespējamajā veidā, un man tas patīk. Papildus tam visam ir patiešām džeziski skanoša solistiska sintezatora daļa, kas nāk skaņdarba beigās, lai tikai pārsūtītu lietas.
“Tu mani nekad nenoķersi”
80. gadu dinamiskais ritms un pulsējošas atkārtojošas sintezatora līnijas, kas atver dziesmu “You Will Never Catch Me”, nosūta skaņdarbu uz priekšu optimistiskā, dinamiskā sintezatora melodijā, kas ir dzīvības pilna un ārkārtīgi lipīga. Visam skaņdarbam piemīt dzinējspēka “dzenēšanas ainas” kvalitāte, un Damokls noteikti zina, kā uzrakstīt melodijas, kuras ir jautri klausīties. Sintizatora solo šajā dziesmā ir ģitāras solo kvalitāte, ko es meklēju.
"Elektrofunkadeliks"
Ikreiz, kad skaņdarbs var dot kaut ko mazliet fanka, esmu priecīgs, un “Electrofunkadelic” man to noteikti atnesa. No stingras rievas un interesantas perkusiju skaņas izvēles līdz super bailīgai, garšīgai melodijai, es biju sajūsmā. Man patīk, cik džezainas ir melodijas un tas, ka ir solistiski segmenti, kas piešķir mūzikai īstu raksturu.
“Satver sevi”
“Grab a Hold of Yourself” ir skaņdarbs, kas liek man vēlēties kustēties, lēkt uz priekšu un pārvarēt ierasto dzīves slogu! Esmu šīs dziesmas ritma un sintezatora skaņu mijiedarbības cienītājs, ko šeit izmanto Damokles. Tāpat kā visas albuma dziesmas, arī šis bija piesātināts ar enerģiju, kuru nevar ignorēt. Atkal tajā caurvij arī smalki izstrādāta melodija.
“Atstājot tevi šādā veidā”
Albuma pēdējais skaņdarbs “Leaving You This Way” ir viena no unikālākajām mīlas balādēm, ko esmu dzirdējis pēdējā laikā. Tas ir stāsts par kosmosa ceļotāju, kurš atvadās un dodas ceļojumā, kas šķiet diezgan neskaidrs. Trasei ir ilgas, emocionāla kvalitāte, kas mani satvēra. Dziesma ir melanholiska, nedaudz tumša, bet tomēr melodiska. Manuprāt, rindiņa “Zvaigznes ir vienaldzīgas pret to, kas ar mums notiks, kad mēs tur nokļūsim/Un kaut kā tas ir mierinoši, kad mēs ejam gulēt” tvēra to, kā šī dziesma lika man justies.
Tales from a Future Past ir albums, kurā ir apvienota melodija ar braukšanas enerģiju, jautrība ar emocijām un viss, kas 80. gados padarīja mūziku tik pievilcīgu, interesantu un baudāmu ar visu produkcijas kvalitāti, kas tagad ir pieejama ar jaunākajām tehnoloģijām. Damokles, iespējams, pastāv kopš 80. gadiem, taču mūzika ir tikpat svaiga, enerģiska un melodiska kā jebkas cits, ko šobrīd tur rada.
