5 padomi, kā uzlabot savas muzikālās improvizācijas prasmes

Satura rādītājs:

Anonim

Metjū ir studijas mūziķis no Teksasas dienvidiem. Papildus oriģināliem ierakstiem viņš ir nodrošinājis mūziku īsfilmām un reklāmām.

3. Klausieties

Klausīšanās ir viena no vissvarīgākajām un viena no grūtākajām lietām improvizējot. Kad ir ieslēgts prožektors, ir grūti nedomāt, ka tas viss ir par jums.

No Spinditijas

Tomēr, ja varat uz mirkli palēnināt ātrumu un pievērst uzmanību, varat uzņemt kādu svarīgu informāciju.

Ko dara pārējie mūziķi? Vai klavierspēlētājs izmanto kaut ko tādu, ko varat iekļaut savā spēlē? Vai basģitārists izklāsta akordus, kurus varat akcentēt? Vai bundzinieks spēlē ritmu, kuram varat sekot?

Ne tikai mūziķi, bet arī ko dara pūlis? Vai viņi reaģē uz to, ko jūs spēlējat, vai nepievērš uzmanību? Zvans un atbilde var būt labs veids, kā atkal piesaistīt cilvēku interesi, jo tas veicina aktīvu klausīšanos.

5. Uzņemieties risku

Labākais veids, kā izkļūt no savas komforta zonas, ir pilnībā to pamest. Galu galā jūsu mūzikas bibliotēka nevar paplašināties, atskaņojot vienas un tās pašas lietas. Prakses laikā meklējiet sarežģītas un unikālas atbalsta dziesmas atslēgās, pie kurām neesat pieradis.

Neuztraucieties par to, ka pirmajā reizē izklausāties ideāli, tas ir par jaunu lietu izmēģināšanu. Tas var parādīties arī tiešraides laikā. Ir ideja, bet neesiet pārāk pārliecināts, ka tā darbosies, dodieties uz to! Klausītājam var būt patīkami dzirdēt, kā mūziķis pēc kaut kā sniedzas, cenšoties pārkāpt savas robežas. Nepareiza piezīme šeit un tur neko daudz nemainīs.

Tā vietā mēģiniet izklausīties savādāk nekā jebkad agrāk. Daudzi mūziķi veidos savu laizīšanas bibliotēku un pieturēsies pie tās līdz nāvei. Ja jau iepriekš visu zini, ko spēlēsi, tā vairs nav īsta improvizācija. Spontāna kompozīcija tās patiesajā formā ir nepilnīga, taču tā runā daudz. Pat nepareizas piezīmes var nodot emocijas.

5 padomi, kā uzlabot savas muzikālās improvizācijas prasmes