Satura rādītājs:
Kārlis ir ilggadējs ārštata darbinieks, kurš aizraujas ar mūziku, mākslu un rakstīšanu.
Telefonsarunā runāju ar grupas The Dearhearts pārstāvi Aliksu Kaumenu par grupas radošo procesu, viņu muzikālajām aizraušanās un to, kas viņus iedvesmo turpināt dziedāt.
The Dearhearts ir trīs jaunu sieviešu grupa, kas dzied trīsdaļīgu harmoniju un spēlē mūziku, kas piesātināta ar bluegrass, džeza un folka elementiem. Aliksa skaidro, ka trīs grupas dalībnieki satikās Rouzbudā, Albertā, Rouzbudas mākslas skolā. Viņa stāsta: “Es saņēmu stipendiju mūzikas ierakstīšanai kopā ar Polu Zahariju, kurš ir mūzikas producents pilsētā. Es biju diezgan kautrīgs un intraverts cilvēks, un es negribēju to darīt viens, tāpēc es jautāju Lorēnai un Lorēnai, vai viņi vēlētos ierakstīt trīs dziesmas ar mani. Sākotnējais nolūks bija ierakstīt trīs dziesmas, bet beigās mēs ierakstījām astoņas dziesmas un izlaidām kompaktdisku. Mēs sākām piedalīties koncertos, un pārējais ir vēsture.
Katrs grupas dalībnieks savā radītajā mūzikā ienes atšķirīgu ietekmi. Aliksa saka: “Lorēna de Grāfa patiešām aizraujas ar džezu. Pieaugot viņa daudz klausījās Ellu Ficdžeraldu, Endrjūsas māsas un Luisu Ārmstrongu. Lauren Hamm bija spēcīga bluegrass ietekme. Viņas tētis ir bluegrass mūziķis. Viņa klausījās daudz Alison Krauss un Nickel Creek un tamlīdzīgas lietas. Esmu dzimis un audzis pilsētā un tikko nodarbojos ar visu veidu mūziku. Man īsti nebija priekšroka, bet man patīk tautas mūzika!
Vārdu un mūzikas apvienošanas process Dearhearts pēc Alix domām ir organisks. Viņa stāsta: “Kad sanākam kopā uz mēģinājumu, viens cilvēks teiks: “Ak, es tiešām gribu strādāt pie šīs dziesmas!” Tā varētu būt viņu vai kāda cita dziesma. Cilvēka, kurš uzrakstīja dziesmu, uzdevums ir pateikt, kur viņi dzird trīsdaļīgo harmoniju, kur viņi dzird, kā ienāk instrumenti, un pēc tam mēs viens no otra atmetam idejas.
Grupa ir diezgan elastīga attiecībā uz vokālajiem pienākumiem. Alikss norāda: “Laurēns de Grāfs ir mūsu alts vai tenors, ja nepieciešams. Viņai ir patiešām lielisks silts, rezonējošs tonis, kas nāk no viņas džeza fona. Lorēnai Hamai ir skaista galvas balss, tāpēc viņa pārņems augstu harmoniju, ja nedzied melodiju. Es teiktu, ka es lēcu starp abiem.
Lai gan visi grupas dalībnieki zināja, kā spēlēt savus instrumentus pirms grupas dibināšanas, viņu prasmes un pārliecība ir pieaugusi, turpinot spēlēt kopā kā grupai.
No Spinditijas
Šogad grupa strādā pie jauna albuma. Novembrī viņi dosies ierakstu studijā, lai ierakstītu dziesmas. Alikss saka: "Tas ir daudz vairāk bluegrass nekā mūsu iepriekšējais albums. Mūsu pirmajā albumā mēs visi spēlējām sīkus instrumentus, un tas bija mūsu prāts. Es spēlēju ukuleli, Lorēna Hama spēlēja mandolīnu un Lorēna de Grāfa spēlēja bandžoli. Tas bija jauki, bet tagad esam pārgājuši uz lielākiem instrumentiem. Mums ir ģitāra un parasta izmēra bandžo, tāpēc mūsu skaņa ir daudz pilnīgāka. Es teiktu, ka mūsu dziesmu rakstīšanā ir bijuši lēcieni.
Alikss norāda, ka visi grupas dalībnieki dzīvo aizņemtu dzīvi, tāpēc laika mēģinājums var būt izaicinājums. Viņa saka: "Mums visiem trim ir sava dzīve ārpus grupas The Dearhearts. Lorēna de Grāfa mācās par logopēdi, Lorēna Hama ir fotogrāfe un māte, un es strādāju arī par aktieri, ne tikai nodarbojos ar daudzām citām muzikālām lietām. Sanākšana, lai mēģinātu izdot jauno albumu, ir bijis pārbaudījums. Mums tagad ir mēnesis līdz ierakstam!
Ierakstīšanas process viņu aizrauj. Alikss norāda: “Man patīk ierakstīšanas laikā veltīts laiks mūzikai. Man ļoti patīk katras daļas izolēšana un tik detalizēta informācija par to, ko katra daļa dara un vai tā der vai nē. Bieži vien es atklāju, ka ierakstīšanas laikā mēs dzirdēsim, ka kāds veic kādu citu daļu, ko mēs pat nedzirdējām. Mēs varam izlemt, vai mums tas patīk, vai mums ir jādodas, jo mēs nespēlējam pareizo akordu vai kaut kas nav kārtībā.
Aliksam ir pozitīvas atsauksmes par grupas iesaistīšanos Albertas mūzikas apritē. Viņa stāsta: “Mēs daudz spēlējam ar grupu The Frontiers no Kalgari. Viņi ir pankroka folkgrupa. Viņi ir patiešām forši! Viņi daudz spēlē bāros un aicinās mūs spēlēt kopā ar viņiem. Mūsu saskarsme ar citām grupām ir bijusi caur Rosebud. Ir grupa Me & the Missus, kas ir folkgrupa, un Fig & the Flame, kas arī lielākoties ir folkmūzika. Man patīk ar viņiem sazināties, jo viņi ir arī mūsu draugi un cilvēki, kurus pazīstu Rouzbudā jau gadiem ilgi. Mūsu pieredze šajā ainā ir bijusi lieliska, jo tā galvenokārt bija balstīta uz draudzību.
Nākotnē The Dearhearts vēlētos vairāk pievērsties mājas koncertiem. Aliksa skaidro: “Mēs esam atklājuši, ka mūsu iecienītākā lieta ir mājas koncerti. Tur mēs sākām un savācām naudu savam pirmajam albumam. Ikreiz, kad rīkojam mājas koncertu, es jūtos ļoti priecīga. Nākamā gada laikā mēs vēlamies to darīt vairāk. Mēs arī labprāt rīkotu turneju, kurā mēs vienkārši uzliekam vienu mikrofonu uz skatuves un tādā veidā sajaucam un miksējam. Tas varētu būt kaut kas, kas varētu notikt nākotnē. Mēs labprāt spēlētu arī vairāk džeza.
Pēc Aliksas domām, daba grupai ir spēcīga iedvesma. Viņa saka: “Daba mums ir liela tēma. Ziemā mēs samazinām ātrumu, jo ārā nekas nenotiek. Es domāju, ka katram no mums patīk kaut ko darīt ārpusē. Vasara mums ir milzīgs uzlādējams akumulators."
Viņa piebilst: “Šovasar mēs visi bijām Rosebudā vasaru, kas gandrīz nekad nenotiek. Mēs varējām vienkārši pabūt viens ar otru kā draugi, un tas patiešām palīdzēja katram no mums radīt jaunas lietas un nedaudz vairāk nostiprināja grupu.
